Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija Jūrmalā

Konkurss: 2008 / Pirmā vieta
Projekts: 2009-2010
Būvniecība: 2013-2015
Autori: M.Jaunromāns, M.Ābele, I.Skadiņa, D.Gertners. Restaurācija: I.Heinrihsone

Dzintaru koncertzāle ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tā ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis. Pēc 2008. gadā metu konkursā uzvarējušā projekta veikta 1936. gadā celtās ēkas restaurācija/rekonstrukcija, pilnībā saglabājot vēsturiskās koncertzāles unikālo akustisko kvalitāti, nodrošinot tās ekspluatāciju ziemā un pievienojot papildu 1500 m² – mākslinieku grimētavas, mēģinājumu zāli, apmeklētāju garderobi, labierīcības un tehniskās telpas, kā arī veikta bojāto koka konstrukciju nomaiņa, restaurēts art deco interjers, ierīkota transformējama zāles grīda un krēslu sistēma ar 460 vietām, nodrošinot daudzfunkcionālas zāles izmantošanas iespējas. Jaunais interjers veidots kā scenogrāfisks ceļojums, kas izved skatītāju caur gradācijām no balta, smilškrāsas, pelēka līdz tumši piesātinātajām art deco telpām.
2016 gada Arhitektūras gada balvas žūrijas vērtējums:
Unikāla celtne pašā Jūrmalas centrā, kura ar rekonstruējamuo apjomu kļūst par dominējošo elementu visā Dzintaru koncertzāles kompleksā. Ēkas pārbūve un restaurācija ir atdevusi līdz šim pilsētai trūkstošo kultūrdzīves sastāvdaļu izcilā kvalitātē. Autoru atturīgā elegance caurvijas visām ēkas daļām, kuras stilistiski un krāsu gammā ir atšķirīgas. Baltais ieejas mezgls definē ceļa sākumu, kurš tālāk ved caur foajē ar garderobēm uz akadēmiski restaurēto art deco zāli. Tas ir kā skaņdarbs no ievada līdz kulminācijai. To piedzīvot ir patiess prieks ne tikai arhitektūras ekspertiem, bet arī ikvienam apmeklētājam.

Mellužu brīvdabas estrādes rekonstrukcija Jūrmalā

Projekts: 2014
Realizācija: 2017-2019
Autori: M.Jaunromāns, M.Ābele, L.Daņiļēviča, D.Gertners, J.Šaitere, R.Stārostnieks

Mellužu estrāde ir gliemežnīcas tipa vēsturiska vasaras koncertvieta, kas ir saglabājusies vienīgā no daudzajām Jūrmalas kūrorta āra aktīvās mūzikas dzīves lieciniecēm un ir unikāla arī Baltijas mērogā. Tā ir celta 1939.gadā un ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kurš atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Brīvdabas estrādei ir izveidots labiekārtojums ortogonālā kompozīcijā, kura centrālais elements ir podests ar 124 soliem, kopā 620 sēdvietas, skatītāju vietas izkārtotas nevis garās rindās, bet kā atsevišķi stāvoši soli. Tieši tādā veidā skatītāji baudīja mūziku kūrorta koncertdārzos 19.,20.gs. mijā.

Iesegums, skatītāju podests un kāpnes ir veidoti no prefabricētām tonētā betona plāksnēm ar virsmas pretslīdes faktūru. Apstādījumi veidoti taisnleņķa ģeometrijā, un grafiski papildina iesegumu ortogonālo rakstu- taisni apcirptas krūmu joslas ierāmē laukumus, kur pamīšus izkārtojas zāliena kvadrāti ar ziemcietēm baltā krāsā.

Piena paviljons, kas atrodas brīvdabas estrādes dziļumā aiz skatītāju podesta ir būvēts no jauna, saglabājot vēsturiskā paviljona un vīteņaugu treļļu raksturu. Pergola veidota no prefabricētām betona kolonām ar kanelūru tipa vertikālēm un vieglu jumtu koka konstrukcijās un smalki profilētu titāncinka jumtu.

Estrādes ēka tika restaurēta, demontējot un aizvietojot tikai tos koka dēļus un elementus, kur bija nepieciešams konstrukciju remonts un protezēšana, oriģinālo substanci maksimāli saglabājot neskartu. Apdarei ir izmantota lineļļas krāsa gan eksterjerā, gan interjerā. Ēkā bija saglabājies viens loga oriģināls un pēc tā parauga tika izgatavotas kopijas.